Nejaukā sirds. Atvainojos. To ietekme uz seju.

Atvainojos, būs arī saturīgi bloga ieraksti…

Atvainojos vēlreiz, ja tas skanēs ļauni, bet ir kāds sasodīti neglīts cilvēks. Varbūt teikts “sasodīti neglīts” – būtu pārāk skarbi. Viņa vienkārši nav smuka. Paskaidrošu. Man ir uzskats par neglītām sirdīm un to ietekmi uz seju. (protams, ne visiem šitā diagnoze der)

Ir kāda meitene, nu – ne pārāk glīta ar vidusmēra ģīmi, un man tā niez mēle viņai pateikt – Tu esi neglīta, vienīgais, kas to varētu glābt būtu jēdzīga sirds. Nopietni – fantastiskas sirdis padara sejas pievilcīgas un tā tālāk. Kaut runājot par omām – ir cilvēki, kuri sliktās omās kļūst nesmuki. Jap, arī es kļūstu nesmuka, ja ir slikta oma, ja esmu nejauka vai vienkārši kreņķīga.

Nu, re. Man šķiet, ka viņai līdzēt var tīra sirds, cilvēks pat jēgā acīs nespēj paskatīties. Acis ir dvēseles spogulis,°° ne tā? Un cik liela nozīme ir acīm? Viņa varētu būt simpātiska, bet nu… ir tāda nekāda. Ai, piedodiet. Vienkārši, ja to nesaku viņai, tad vismaz jāpasaka kādam, lai miers no tās domas.

Galu galā – seksīgai sirdij – seksīga seja. Nu… vajadzēja man trololõ teikumu.

Skaistai sirdij…

Protams, vienmēr var kļūdīties, vienmēr var būt izņēmumi, cik cilvēku, tik… Variantu netrūkst.

Ir cilvēki, kuri nav skaistuļi no modes skatēm, bet Tu uz viņiem skaties un domā, ka viņi ir… vēl skaistāki, vēl īpašāki.

Un kā Tev šķiet?

Image

Esmu Palma. Tātad? Pārvākšanās sirds.

Ir 1. jūnijs. Periods, kurā es pārvācos no vienas dzīves vietas uz citu. Tas notiek jau 3. reizi divu gadu laikā. Iemesli nebūtu pārāk interesanti iztirzāšanai, kaut gan, kas zin? Varbūt tieši Tu esi ļoti ieinteresēts šajos bezgala garajos stāstos par vietām, cilvēkiem – lieliskiem un ne pārāk, neprātīgiem un pozitīviem piedzīvojumiem, rutīnu, izmisumu… Tas pat vairs nav īsti būtiski, jo būtība jāpievērš tieši šim brīdim. Man būtiski ir neapmaldīties. Jau to izdarīju.

Esmu saulmīlis, mans jaunais dzīvoklis ir gaišs, bet ne pārāk saulains. Pagalms pilns ar maziem čigānu bērniem, kuri istabu skaitu reiz man rādīja ar vidējiem pirkstiem (viņiem ļoti patīk komunicēt), bet mūsu apsaimniekotājs ir Čens, kurš jau astoņus mēnešus dzīvo Latvijā (ne vairs Šanhajā) un ir bijis divos latviešu valodas kursos. Esiet laipni aicināti. Šai vietai ir raksturs, Čens  šķiet tīri jauks, un kaimiņi liekas fantastiski. Protams, ka grūti pateikt kā viss izvērtīsies, bet lai cik dulla nebūtu mūsu nelielā māja – tai ir potenciāls. Kad nedaudz iekārtošos, varbūt iepazīstināšu sīkāk ar jauno dzīves vietu, varēsiet man sūtīt vēstules, kad iegūšu pastkastīti.

Un es meklēju kādu ar kuru var spēlēt šahu. ^_^

Man ir jums, ko teikt. Man tik tiešām ir sasodīti daudz domu galvā, tik ar ko lai sāk. Pirmām kārtam man ir neprātīgi daudz mācību darbu, kas ir ievilkušies vairāk nekā es sev ļautu. Nu bet kaut kādu iemeslu dēļ atļāvu. Ko nu?

Pārāk ilgi bijusi šī sajūta.

Ko es pateikšu – esmu novērsusies no daudziem cilvēkiem. Nejauši. Laika, dzīves, kā arī vienkāršu muļķīgu iemeslu pēc. Ir cilvēki, kas no manas dzīves ir pazuduši pašu vēlmes dēļ, manas vēlmes/vainas dēļ vai vienkārši… viņu vairs nav.

Cilvēki ir izgaisuši arī pārvākšanās procesa laikā. No pilsētas uz pilsētu, no dzīvokļa uz dzīvokli. Bija reiz tāds Čiriks – spaisa pīpētājs – nav ne jausmas, kur viņš ir. Bija tāds Salvis, kurš ievāca īres maksu, bet naudu lika sazin kur. Pēdējais, ko par viņu zinu – aizlaidās no policijas un paslēpās Latgalē. Nu, labi, pēc viņiem neilgojos.  Ir radi ar kuriem vēlos komunicēt. Ļoti. Un fantastiski cilvēki, kuri uz mirkli bija un tad pagaisa, jo no vietas, kur atrados nespēju viņus vairs saskatīt.

Vispār nedaudz neveikli. Vai Jums telefonā ir kāds nummurs, kuram sen vajadzētu būt izdzēstam, jo nav vairs kam piezvanīt?

Sasodīts, es ļoti daudz domāju, bet tai pat laika es pat jūtos tīri labi. Apstulbusi, patiesībā diez gan negantā noskaņojumā, bet ticiet man – tas nav nekas slikts, jo jūtos tik lieliski kā nekad agrāk. Par ko galu galā būs šis blogs? Par to, ka vienmēr vajag mazliet vairāk no visa, par to, ka gribu vairāk no sevis.  Vairāk dzīves, vairāk mīlestības, vairāk patiesuma. Vairāk drosmes. Vairāk prieka. Spēt dzīvot ne tikai sev, bet arī citiem. Jo dzīvot tikai sev ir makten garlaicīgi. Un tomēr dzīvot beidzot priekš sevis, jo būtu arī melots, ka esmu aizrāvusies ar to. Esmu sevi pārāk maz mīlējusi. Jāpaskatās spogulī uz to šad un tad izpūrušo personu un jāsaprot, ka viņa sev melo katru dienu – domājot, ka ir kā ir, ka neko pasaulē nevar mainīt. Nu iesākumā sevi – tikai paņemot ķemmi, atverot durvis, piezvanot kādam, izmetot, atdodot nevajadzīgo, nopērkot grāmatu, spontāni dodoties uz Tallinu, aizejot, atvainojoties.  Iepazīsties – esmu Palma un iespējams, ka Tu, cilvēk, kas šo lasi – esi no tiem ar kuru kopā vēlos paklusēt meža vidū. Iespējams tieši Tevi vēlos nofotogrāfēt, dzirdēt Tavu stāstu. Vēlos, lai man svarīgie cilvēki zin, ka viņi ir svarīgi (vispār, ne tikai man).

Varbūt es vienkārši vēlos ar Tevi iepazīties?